Rīga, kas pērn bija 81.pasaulē dārgākā pilsēta, šogad šajā reitingā noslīdējusi līdz 88.pozīcijai pasaulē, tomēr dzīve Rīgā joprojām ir krietni dārgāka nekā abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā.

 

Par to liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas "Mercer Human Resource Consulting" jaunākais pētījums, kurā izvērtēts, cik dārgi ārzemju kompāniju darbiniekiem ir dzīvot 214 pasaules pilsētās.

Igaunijas galvaspilsēta Tallina dārdzības ziņā šogad noslīdējusi līdz 124.vietai pasaulē (pērn - 114.vieta), bet Lietuvas galvaspilsēta Viļņa - līdz 133.vietai (pērn - 120.vieta).

Pasaulē visdārgākās pilsētas titulu šogad saglabājusi Angolas galvaspilsēta Luanda, bet otrajā un trešajā vietā ir attiecīgi Japānas galvaspilsēta Tokija un Čadas galvaspilsēta Ndžamena. Ceturtajā vietā ir Krievijas galvaspilsēta Maskava.

Maskavai seko Šveices pilsēta Ženēva, Japānas pilsēta Osaka, Šveices pilsēta Cīrihe, Singapūra, Ķīnas īpašā teritorija Honkonga un Brazīlijas lielākā pilsēta Sanpaulu.

Globālā mērogā par dzīvošanai lētāko atzīta Pakistānas galvaspilsēta Karači, bet no Eiropas valstīm vislētākā dzīvošanai ir Maķedonijas galvaspilsēta Skopje.

"Lielākajā daļā Rietumeiropas pilsētu dzīvošanas izmaksas ārzemniekiem pēdējos 12 mēnešos saglabājās stabilā līmenī. Tomēr daudzu reģiona pilsētu pozīcijas reitingā ir pazeminājušās. Tas lielā mērā saistāms ar to, ka visas pilsētas tiek salīdzinātas ar Ņujorku un cenu lēciens tur ir bijis lielāks nekā vairumā Eiropas pilsētu," komentē "Mercer" pētniece Natālija Konstantīna-Metrala.           

"Mercer" eksperti ir skaidrojuši - lai gan daudzi cilvēki pieņem, ka attīstības valstu pilsētās dzīvošana ir lēta, taču tas ne vienmēr attiecas uz kompāniju darbiniekiem, kuri tur strādā. Lai aizvilinātu talantīgus darbiniekus uz šīm pilsētām, daudznacionālajām kompānijām jānodrošina viņiem tāds pats dzīves līmenis un labumi, kādi šiem darbiniekiem un viņu ģimenēm būtu, dzīvojot dzimtenē. Vairākās Āfrikas pilsētās šīs izmaksas var būt ārkārtīgi augstas, sevišķi tas attiecas uz pārtiku un drošu mājokli.

Pētījumā ir izvērtēta dzīves dārdzība 214 lielpilsētās piecos kontinentos, ņemot vērā vairāk nekā 200 preču un pakalpojumu cenas, tostarp mājokļa īres maksu, kā arī pārtikas produktu, apģērba, sadzīves priekšmetu, transporta un izklaides pasākumu cenas.

Valstu pozīcijas dārdzības reitingā lielā mērā atkarīgas tieši no mājokļa izmaksām, jo tās parasti veido lielāko daļu no tēriņiem, kādi rodas ārzemēs strādājošiem kompāniju darbiniekiem.

Veidojot pilsētu dārdzības sarakstu, ņemta vērā dzīves dārdzība Ņujorkā, kas tiek novērtēta ar 100 punktiem.

"Mercer Human Resource Consulting" izveidoto reitingu izmanto daudznacionālas kompānijas, lai aprēķinātu kompensāciju paketes, ko piedāvāt saviem darbiniekiem saistībā ar ilgstošiem ārzemju komandējumiem.