Latvijas tipogrāfijas "United Press" uzvara Norvēģijas valsts akciju sabiedrības konkursā sacēlusi jezgu poligrāfijas tirgū Norvēģijā.

 

Šopavasar "United Press" atzīta par uzvarētāju Norvēģijas valsts akciju sabiedrības "Vinmonopolet" (alkohola tirdzniecības organizācija Vīna monopols) rīkotajā iepirkumā, iegūstot divu gadu līgumu ar iespēju to pagarināt trīs reizes par gadu; līguma apjoms ir turpat viens miljons eiro (700 000 latu) gadā, informēja uzņēmuma komercdirektors Artūrs Broks. Tas nav paticis vairākām Norvēģijas poligrāfijas kompānijām, nozares asociācijai, kas "klauvējusi" pie ministriju, pat premjerministra durvīm, cenšoties nepieļaut precedentu.

Stratēģisku lēmumu - koncentrēties uz eksporta tirgus (galvenokārt Skandināvijas valstu) apgūšanu, specializāciju periodisku izdevumu drukāšanā - uzņēmums pieņēmis jau pirms vairākiem gadiem. Norvēģijā šo gadu gaitā "United Press" darbība ir pamanīta un novērtēta. Šī valsts ir kļuvusi par uzņēmuma galveno noieta tirgu. Šogad tur ir atvērts "United Press" birojs.

"Šogad vinnējām vīna monopola rīkotajā iepirkuma konkursā. Ilgi strādājām, lai pie šāda pasūtījuma tiktu, bet bija vērts," saka Broks. Neilgi pēc tam kāda paliela tipogrāfija Oslo uzrakstījusi vēstuli pasūtītājam ar iebildumiem, ka tik nopietnā pasūtījumā valsts vīna monopols izvēlas iet ārpus valsts. "Norvēģu tipogrāfija rakstīja, ka ir pārliecināta - vienīgais kritērijs konkursā bijusi cena un nekas cits netika ņemts vērā. Tā uzskata, ka krīzes dēļ dzīves apstākļi Latvijā ir kļuvuši tik smagi, ka cilvēki esot gatavi strādāt par pāris procentiem no norvēģa algas, turklāt netiek maksāti nodokļi. Kaut kur pat izskanēja pieņēmums, ka Latvijā tipogrāfijā tiek izmantots bērnu darbaspēks," stāsta Broks.

Tikmēr faktiski konkursā esot piedalījušies vairāk nekā desmit pretendentu, no ārzemēm bija Latvijas uzņēmums un vēl kāda dāņu kompānija. Konkursa uzvarētāja noteikšanā 70% noteikusi cena, bet 30% - aptaujas rezultāti starp desmit pastāvīgajiem pretendentu klientiem, kas sadarbojās vairāk nekā trīs gadus. "Šos klientus apzvanīja, pusstundu iztaujāja, intervēja, viņiem vajadzēja uz jautājumiem dot vērtējošu atbildi (no 1 līdz 10), ko rezultātā summēja," konkursa norisina skaidro uzņēmējs.

Tādējādi valsts vīna monopols atbildēja, ka pretenzija neesot pēc būtības, jo viņi ir pārbaudījuši "United Press" kredīta vēsturi, bilanci, atsauksmes. Sekojušas vēl pretenzijas. Tad, kad šī darbība nav devusi rezultātus, Norvēģijas Poligrāfijas asociācijas ārkārtas sēdē nolemts piesaistīt parlamenta labā spārna deputātu, esot jārīkojas kardināli, jāsūta vēstule premjeram, finanšu ministram utt.
Valsts institūciju atbilde bijusi, ka akciju sabiedrība vīna monopols ir komerciāls uzņēmums, un, pat ja valsts ir akcionārs vai lielākais akcionārs, valsts nedrīkst ietekmēt piegādātāju izvēli, "balstītu uz nacionālismu".

Pašlaik Norvēģijas asociācijas mājaslapā parādījās ziņa, ka tā tagad pievērsīšot nopietnu uzmanību visiem uzņēmumiem, kas drukājot Austrumeiropā. Tikmēr Norvēģijas parlamentārieši esot ieteikuši valsts poligrāfistiem meklēt jaunas tehnoloģijas, valsts to ieviešanu atbalstīšot, bet industriju, kurā ir daudz roku darba un līdz ar to lielas darbaspēka izmaksas, diemžēl nebūšot no tām nozarēm, kam ir izredzes izdzīvot.

"Nebijām gaidījuši tādu reakciju no norvēģiem. Tad, kad pirmo reizi izskanēja neapmierinātība, likās, ka, saņēmušas atbildi no pasūtītāja, ka viss ir bijis korekti, šīs kompānijas liksies mierā. Taču vēl nekas nav beidzies," atklāj "United Press" valdes loceklis, mārketinga vadītājs Aigars Dambrāns. Patlaban tas sākot izskatīties pēc kampaņas.
"Mums ir prieks par šīs Skandināvijas valsts asociācijas vēlmi palīdzēt saviem biedriem. Šādi soļi sava tirgus aizstāvībai ir apsveicami, bet - ētisku normu robežās. Pašlaik, manuprāt, tās ir pārkāptas, jo minējumi par Latviju, frāzes, kam nav pamatojuma, nešķiet korektas," uzskata Dambrāns.

Mārketinga vadītājs teic, ka notiekošais uzņēmumam "uzsitot asinis", šo gadījumu "United Press" izmanto savās mārketinga aktivitātēs, publicitātei. "Neesam baigie karotāji, taču, ja reiz tā, esam lūguši savam birojam Norvēģijā īpašu uzmanību pievērst valsts konkursiem, kuros iespēju robežās plānojam piedalīties," saka Dambrāns. Uzņēmums varot tikai iegūt - pasūtījumus, pieredzi.

2010.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 2,3 miljoni latu (kāpums no 1,6 miljoniem latu 2009.gadā). Strauja izaugsme turpinās arī šogad - pirmajā pusgadā prognozētais apgrozījums varētu būt ap 1,7 miljoniem latu. 90% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Norvēģiju, arī Zviedriju, Vāciju. Pētītas tiek iespējas Dānijā, Centrālajā un Austrumeiropā.