Latvijas Banka trešdien laidīs apgrozībā jaunu viena lata apgrozības monētu ar alus kausa attēlu, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

 

Alus kauss ir viens no līgošanas simboliem, atgādina Latvijas Banka. Tā senākais līdzinieks Eiropā ir izrakumos Vācijas teritorijā atrastā alus krūka, kas darināta ap 800. g.pr.Kr. Mūsdienās alus kausus veido dažāda lieluma un no visdažādākajiem materiāliem gan praktiskiem nolūkiem, gan kā suvenīrus un īstus mākslas darbus.
Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē. Jau Ēģiptes piramīdas celtnieku dienas devā bija trīs trauki ar alu. Arī latviešu zemniekam, kalpojot muižā, dienā pienācās stops alus (1.2 litri).

Lai gan alus vēsture ir gandrīz tikpat sena, cik cilvēka prasme audzēt miežus, un glabājas rakstītās un zīmētās liecībās jau tūkstošiem gadu, tā receptes vienmēr mainījušās un attīstījušās, klasiskos komponentus (iesalu, ūdeni, raugu un apiņus) bagātinot ar dažādām piedevām (medu, muskata vīnogām, safrānu, rozmarīnu, mirtēm, viršiem, vērmelēm, pelašķiem u.c.).

Latvijas Banka tradicionāli ik gadu papildina apgrozības monētu klāstu ar kaut ko interesantu - laižot apgrozībā divus jaunus īpaša dizaina vienlatniekus, kam ir ierobežota tirāža. Kopš 2001.gada, kad tika sākta īpašā dizaina viena lata apgrozības monētu programma, šīs monētas tiek izlaistas neilgi pirms Līgo svētkiem un Ziemassvētkiem.

Apgrozībā ir monētas arī ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa, Nameja gredzena, Ziemassvētku eglītes attēlu, krupja un divu veidu monētas ar pakava attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.