Jēkabpilī ir pārtraukta Brīvības ielas rekonstrukcija, jo ceļinieki uzdūrušies unikālām arheoloģiskām vērtībām viduslaiku kultūrslānī. Tagad ielu strādnieku vietā tur strādā arheologi un vēsturnieki.

 

Arheoloģe Austra Engīzere Vidusdaugavas televīzijai pavēstīja, ka Brīvības ielas posmā no Svētā Gara vīriešu klostera līdz Vecpilsētas laukumam atrastas keramikas lauskas, kuras, visticamāk, nāk no pilsētas dibināšanas laikiem, un uz Latviju tās atveduši vecticībnieki no Krievijas. Jēkabpils 17. gadsimta sākumā izveidojās kā Krievijas vajāto vecticībnieku apmetne. Tāpat atrasti dzīvnieku kauli, nazis, zirga pakavs un krāsns keramikas fragmenti. Visi šie priekšmeti varētu nākt no 17. – 19. gadsimta, bet precīzs to vecums vēl tiks skaidrots. Ir uzieti arī vēl senāki priekšmeti, kas liecina par seno latgaļu un sēļu sadzīvi.

Pie Krustpils pils jau no 19. jūlija strādā arheologi, kuri atraduši unikālas vēstures liecības. Krustpilī viņi ieradās, kad rokot Rīgas ielu, strādnieki uzdūrās senam mūra fragmentam un tika atklāts bagātīgs kultūrslānis. Vienu no vērtīgākajiem priekšmetiem arheologi atrada pils senā aizsarggrāvja aizbērumā. Arheoloģe Austra Engīzere stāsta: „Visvērtīgākais atradums ir monēta. Tā ir viena no skaistākajām Latvijas seno laiku monētām - Valtera fon Pletenberga Rīgā kaltais vērdiņš, apmēram 1526. gads, un tādu monētu Latvijā bieži neatrod. Tikpat unikāla liecība ir viļņsakta, kas vienkārši mētājās virspusē un bija virs zemes uzvandīta. Tā ir ievērojama ar to, ka viņai no abām pusēm ir uzraksti senslāvu valodā. Un tāda Latvijā līdz šim arī nav zināma. Tā ir apmēram 18. gadsimta sākuma viļņsakta, jo tur ir uzraksts par Pēteri I.”

Starp arheoloģiskajiem atradumiem bija arī divi podiņkrāsns fragmenti, kuros attēlotas nāras. Nāras bijušas ģerbonī Korfu dzimtai, kuras pārstāvji vairākās paaudzēs saimniekojuši Krustpilī. Savukārt pie aizsargmūra tika atrasta aptuveni 15. gadsimta pakavsakta.

„Kultūrslānis bija diezgan unikāls, jo bija ļoti labi saglabājusies organika. Tur bija pakaišslānis, kur mēs atradām šo piekariņu, kurš ļoti labi saglabājies - bronza vēl spīd. Tas arī ir ap 13. - 15. gadsimtu datējams. Mēs uzreiz varam noteikt šo apdzīvotības slāni,” skaidro arheoloģe.

Pie pils atrastas ādas apavu paliekas un nazis, kuram pagaidām vēl nevar noteikt vecumu. Taču svarīgi atradumi ir divi seno mūru fragmenti, kā arī koka ēkas paksis un pāļu rindas, no kurām paņemti paraugi, ko vest uz Rīgu analīzēm, lai noteiktu to vecumu. Paredzēts, ka analīžu rezultāti būs gatavi nākamgad.

Visi atradumi arheologiem ļauj secināt, ka Krustpils pils teritorijā mitinājušies ne vien baltvācu kungi, bet arī mūsu pašu vietējie iedzīvotāji - latgaļu un sēļu pēcteči.

Spriežot pēc atradumiem, arheologi secina, ka pils apbūve ir pastāvējusi apmēram no 13. gadsimta līdz Livonijas karam un pils plānojums ir bijis pavisam citādāks nekā tagad. Austra Engīzere saka: „Pārsteigumi mums vēl ir priekšā, redzēs, kas būs tālāk.”

Tā kā arheoloģiskos izrakumus pie Krustpils pils speciālisti salīdzina ar atradumiem līdzīgās vietās Vecrīgā, domājams, ka bez pārsteigumiem tiešām neiztikt. Viens no tiem, pēc arheologu domām, varētu būt senās miesta vietas atrašana. Taču jau tagad Krustpils var lepoties ar vairākām unikālām pagātnes liecībām, kas nākotnē, visticamāk, nonāks pils vēstures muzeja ekspozīcijā.