Ja Zatlera Reformu partijas kandidāts Edmunds Sprūdžs (31) kļūs par Ministru prezidentu, viņš būs jaunākais premjers Latvijas vēsturē. Kas ir šis censonis, kuru vēl nesen plašāka sabiedrība nepazina?

 

„Esmu dzimis un audzis Rīgā, bet vasarās daudz laika pavadīju Cēsīs pie vecvecākiem. Abi vecāki man ir vijolnieki, tēvs Uldis Sprūdžs — solo mākslinieks, ilgu laiku bija mācībspēks Mūzikas akadēmijā, mamma Dagnija, pirms apprecējās otrreiz un aizbrauca uz Dāniju, strādāja Nacionālajā operā. Man ir divi brāļi, es esmu vecākais,” stāsta Edmunds Sprūdžs. Viņš ir precējies, dzīvo mājā Mārupē.

Līdz 9. klasei Edmunds mācījās Rīgas 6. vidusskolā ar mūzikas novirzienu, spēlēja klavieres, klarneti, saksofonu, tomēr, lai arī mūziku uzskata par ļoti jēdzīgu hobiju, savu dzīvi ar to saistīt nekad nav bijusi vēlēšanās. Lai arī – nenoliedzami, mūzika attīsta loģisko domāšanu, kā smejot iesaka Edmunds, varat kaut vai mājās garāžā paspēlēt, arī tas būs labi.

Pēc pamatskolas Sprūdžam bijis skaidrs, ka par katru cenu jātiek 1. ģimnāzijā. Pirms tam piedalījies ķīmijas olimpiādēs, matemātikā tik izcils nebijis, bet 9. klases sākumā māte aizsūtīja pie skolotāja Kriķa, uz sagatavošanas kursiem 1. ģimnāzijā. „Man ļoti iepatikās, kā viņš mācīja, un matemātika sāka padoties tik labi, ka mani sūtīja uz algebras olimpiādēm,” priecājas Sprūdžs.

Mācības 1. ģimnāzijā ļoti lielā mērā iespaidoja viņa dzīves uztveri: „Man bija pozitīvs šoks, kā tur mācās — 10. klasē tomēr vēl ir pusaudži, bet viņi visi, pamatīgs vairākums, ir supermotivēti mācīties, pat starpbrīžos lasa grāmatas. Un tas arī tevi ierauj.”

Politiskie konkurenti pārmet, ka Sprūdžam nav augstākās izglītības diploma, bet patiesībā viņš ieguvis ļoti labu izglītību. Divus gadus „Turībā” studējis tiesību zinātnes, kas bija ļoti vērtīgi, tāpēc arī labi saprotot Satversmi, varas balansu, starptautiskās tiesības. „Trešajā kursā sākas detalizētas studijas, bet es negatavojos kļūt par advokātu, tolaik jau biju uzņēmuma vadītājs, tāpēc godīgi izstājos.”
 
Saprotot, ka pietrūkst teorētiskā bāze ekonomikā, Sprūdžs atkal divus gadus mācījās, vienlaikus vadīdams divus uzņēmumus. Pēc tam izlēmis, ka vajadzīga vēl nopietnāka biznesa izglītība un meklējis iespējas ārzemēs. „Man nebija bakalaura grāda, lai studētu MBA (Master of Business Administration), tomēr pēc pārrunām tas ir iespējams. Atradu Roberta Kenedija koledžu Cīrihē, kas sadarbojas ar Velsas universitāti. Tikos ar rektoru, pusotru stundu norunājām skaidrā angļu valodā, man bija divas rekomendācijas vēstules, un tā mani 2005. gadā uzņēma.”

„Kad jau beidzu, 2010. gadā man jautāja, vai vēlos MBA diplomu, vai arī rakstīšu disertāciju, lai iegūtu Master of Science (MSc) — zinātnisko grādu. Tā kā man ir parādījušas akadēmiskās intereses, izšķīros par to. Esmu apņēmības pilns 2012. gada janvārī to nokārtot,” stāsta Sprūdžs.

Vēl mācoties 11. klasē, Edmundu draugs ievilka „datoros”, viņam skolā labi padevās angļu valoda, un parādījās darba iespējas – tulkot datorprogrammas latviski.

„Ātri vien pelnīju vairāk nekā mamma, ģimenei vairs nebija mani jāuztur. Pa dienu mācījos, pa nakti strādāju, pēcpusdienās vēl arī jahtu modelisms. Mana ģimene nodarbojas ar burāšanu, no bērna kājas biju uz ūdeņiem, bet īpaši aizrāvos ar radiovadāmajiem modeļiem Jauno tehniķu stacijā.”
 
No „naktsdarba” izauga nākamā darbavieta — uzņēmumu konsultēšana par grāmatvedības un vadības programmām. „Biju pilnīgi zaļš un sāku no nulles, toties pārzināju datorus, tolaik tās bija visnotaļ ekskluzīvas zināšanas. Bija vēl skolas laiks, bija diezgan grūti 12. klasi savienot ar darbu, bet Edmundam tas izdevās.

Konsultācijas nav „pērc un pārdod” bizness, tā ir nepārtraukta pārmaiņu vadība, turklāt ne savā, bet svešā uzņēmumā. Klientam jāiestāsta, kāpēc viņam to vajag, kāds būs labums, pēc tam iecerētais jāīsteno. „Šajā biznesā es redzu visdažādākās nozares – gan ražošanu un izstrādi, gan tirdzniecību, pakalpojumu sniedzējus, rodas visplašākais priekšstats par biznesu,” uzsver Sprūdžs.

Ar laiku viņš kļuva par „HansaWorld” Austrumeiropas reģionālo menedžeri, bet šobrīd ir simtprocentīgs „HansaWorld Latvia” īpašnieks un valdes loceklis. Bija krīzes laiks, klienti vēlējās maksāt mazāk un mazāk, koncerna vadība ļoti labi zināja, kas gaidāms Baltijā. Tā kā Sprūdžs vēlas dzīvot un strādāt Latvijā, viņš piedāvāja grupai izpirkt uzņēmuma akcijas. „Man izdevās pārliecināt, ka tas ir veids, kā biznesu saglabāt un attīstīt. Darbinieki ir ļoti uzticami, mana funkcija ir saprast jaunos virzienus.”

Un tomēr Sprūdžs izšķīrās pievērsties politikai, lai arī paša biznesā šobrīd ir lielākās izaugsmes iespējas un lielākā atdeve no tā, kas darīts pēdējos divarpus gadus.

„Bet — mani iedvesmoja pievienoties tas, ka to dara arī citi ļoti spēcīgi cilvēki, un Latvijā ir ārkārtas situācija. Mani tracina valdošā koalīcija ar bezpalīdzīgu premjeru un visu diriģējošu oligarhu, kas cenšas iestāstīt, ka viss ir kārtībā un izskatās ļoti apmierināti ar savu pozīciju. Es redzu un jūtu, ka patiesībā ir pilns ar neatrisinātām problēmām, par kurām ir ļoti izdevīgi klusēt,” apņēmības pilns ir premjera amata kandidāts.

Atpūta uz jahtas var arī pagaidīt. „Šobrīd burāšana man ir pseidohobijs, uz jahtas šogad esmu bijis divarpus stundas, bet kaut kad atgriezīšos,” pasmaida Edmunds. Vēl pirms vēlēšanu kampaņas viņš paguvis ar sievu aizbraukt atvaļinājumā ar kemperi un paceļot pa Vāciju.

Sprūdžs spēlē tenisu, un, lai atslēgtos no ikdienas darīšanām, viņa hobijs ir vilcienu modeļi un elektronika. „Man bija viens reiz divu metri liels dzelzceļa makets, šobrīd mājās top divtik liels. Arī tam laika ir maz, bet reizēm, kad pilna galva ar visu ko, četras stundas tā pavadu — tās ir pieauguša cilvēka rotaļlietas, tur ir ļoti daudz elektronikas, lodēšanas. Ir arī stratēģiskā plānošana, dzelzceļa līnijas ved sastāvus no pilsētas uz pilsētu, pa ceļam braukā pasažieru vilcieni, neviens nevienam nedrīkst maisīties pa kājām, jāņem vērā saraksts, viss ir datorizēts.”

Par savu jaunību Sprūdžs nekautrējas: „Biju jaunākais valdes loceklis, jaunākais izpilddirektors, esmu pie tā pieradis. Man bija 22 gadi, kad vadīju uzņēmuma Latvijas biroju, kamēr pārējās valstīs bija sirmi onkuļi. Viens vadītājs no Dānijas mani virzīja, es teicu, ka esmu jauns. Bet viņš man — tev tas traucē? Un tad sapratu — ja es uzskatu, ka varu un citi cilvēki mani atbalsta, kāda nozīme gadiem?”

Edmunds uzsver: „Valdis Zatlers ir panācis unikālu situāciju. Viņš ir atvēris durvis un tagad ir svarīgi, lai to slieksni pārkāpj jauni, spējīgi un godīgi cilvēki. Otra iespēja tik drīz nebūs. Pretestība no visiem vecajiem „profesionālajiem politiķiem”, protams, ir neizmērojama. Bet mums šoreiz ir unikāla iespēja tikt vaļā no cilvēkiem, kas vadījuši šo valsti 20 gadus un ievadījuši mūs tur, kur patreiz esam.”