Nav ticams, ka nākotnē pensiju nebūs. Obligāti ir jāsaglabā divu līmeņu pensiju sistēma, - otro līmeni likvidēt nedrīkst, ir jādomā par tā palielināšanu, - uzskata ekspremjers, Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC).

 

Viņš prognozē, ka tuvākajā laikā pensiju indeksēšana nebūs iespējama, jārisina jautājums par pensijas vecuma paaugstināšanu.

Latvijas pensijas sistēmu ir iespējams izārstēt ar pakāpenisku pensijas vecuma palielināšanu. "Līdzīgi kā Lietuvā, mums būtu pakāpeniski jāpalielina pensijas vecums. Lietuvā pensijas vecums katru gadu tiek palielināts par trīs mēnešiem. Pakāpeniska pensijas vecuma palielināšana varētu būt vienas no zālēm, ar kurām ārstēt šo situāciju," uzskata Godmanis.

Intervijā raidījumama „900 sekundes” viņš norādīja, ka Eiropā pensionēšanās vecums ir ļoti dažāds. "Vācijā tie ir 67 gadi, 65 gadi. Protams, visas valstis nav vienādas," norādīja Godmanis.

Uz jautājumu, kā vērtē dažādu banku ekspertu prognozes par pensiju nākotni, Godmanis diezgan asi norādīja, ka banku uzdevums ir gādāt par 2.pensiju līmeņa iemaksu apsaimniekošanu un to, lai tā nestu procentus. "Viņiem ir savi uzdevumi, viņiem nav jāveic Labklājības ministrijas funkcijas un prognozes," sacīja Godmanis.

Jau ziņots, ka žurnāla "Klubs" jūlija numurā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs un sociālantropologs Roberts Ķīlis izteicies, ka "notiks atteikšanās no pensiju sistēmas, pāriešana uz nabadzības pabalstu... ... Mana vecuma un jaunākiem cilvēkiem pensijas nebūs".

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) Ķīļa viedokli vērtē kā nepārdomātu, kas grauj iedzīvotāju uzticību pensiju sistēmai kopumā.
Labklājības ministrijas pienākums pašlaik ir pierādīt, ka arī nākotnē pensijas tiks saskaņotas. Ministre apgalvoja, ka pensiju sistēma turpinās darboties. Veidojot pensiju sistēmu 90.gadu sākumā, tika ņemti vērā visi riski - sabiedrības novecošanās, zemā dzimstība, cilvēku emigrēšana un citi.

Latvijā pensiju sistēma ir būvēta kā trīs līmeņu sistēma. Pirmajā līmenī iet vissmagāk, - pensijas vecuma cilvēku ir vairāk nekā darbspējīgo. Otrajā līmenī jau var runāt par uzkrājumiem, - pašlaik tajā ir ap 800 miljonu latu uzkrājumi un ir nopietni jādomā par to menedžēšanu un iespējām šos līdzekļus iekļaut tautsaimniecības attīstībai un kopējai ekonomikai, skaidroja Jurševska un piebilda, ka ir jārunā, kur paliek šī otrajā līmenī uzkrātā nauda. "pašlaik tā lielākoties aiziet uz ārvalstīm," piebilda ministre.

Pagājušajā gadā ir veikti vairāki pasākumi pensiju sistēmas stabilizēšanai, ir izstrādāti vairāki pensiju sistēmas attīstības scenāriji - optimālais, optimistiskais un pesimistiskais, ņemot vērā dažādus riskus.
Jurševska uzskata, ka nav korekti salīdzināt Latvijas pensiju sistēmu ar citām valstīm, kur tās ir atšķirīgas, taču ekonomiskā krīze skārusi vairāku Eiropas valstu pensiju sistēmas.