E.coli zarnu nūjiņa, kas izraisījusi vairāku desmitu eiropiešu nāvi, pēc pieciem gadiem varētu kļūt par plaši izmantojamu biodegvielu. Tā uzskata amerikāņu zinātnieks Džejs Kislings.

 

Zinātniski tehniskā foruma Aspen Ideas Festival laikā viņš paziņoja, ka šobrīd vairākas kompānijas strādā pie tehnoloģijas, kas jau šobrīd laboratorijā sniedz zināmus rezultātus, bet pagaidām nespēj nodrošināt degvielas ražošanu apjomos, kas būtu nepieciešami komerciālai darbībai.
Portāls Newsru.com raksta, ka ASV Enerģētikas ministrijas dibinātā apvienotā bioenerģētikas institūta izpilddirektors Kislings kļuvis par celmlauzi enerģijas iegūšanā no dažādām vielām, sākot ar raugu, beidzot ar zarnu nūjiņām. Viņš arī cer, ka tuvākajā laikā degvielas ražošanā no E.coli tiks sasniegts būtisks progress.

Jau šobrīd līdzīga tehnoloģija tiek izmantota plastikāta materiāla radīšanā no zarnu nūjiņas. Šis plastikāts jau tagad nonāk veikalu plauktos, būdams dažādu paklājiņu un citu produktu sastāvā. Un, lai arī plastikātā no E.coli nav nekā bīstama, kompānijas parasti nepaziņo patērētājiem par produktu neparasto sastāvu.

Atgādinām, ka nonākot organismā, zarnu nūjiņas var būt ļoti bīstamas un pat izraisīt cilvēka nāvi. Nesen E.coli pārbiedēja visu Eiropu, izraisot 47 cilvēku nāvi un īstu paniku Vācijā.
Lai arī biodegvielai ir milzīgs potenciāls, kas var mazināt fosilās degvielas patēriņu, paies vēl daudz laika līdz biodegviela kļūs par nopietnu konkurentu benzīnam, piebilst Kislings. Pētnieks uzskata, ka kritiskais moments šajā jautājumā varētu pienākt ne ātrāk kā pēc 20 gadiem.