Jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsver, ka latviešu valoda kā valsts pamatakmens nedrīkst tikt aizskarta, bet krievu valodu viņš izmantos, lai krievvalodīgajiem iedzīvotājiem palīdzētu labāk izprast norises valstī.

 

Uz jautājumu, vai ar gatavību runāt arī krieviski viņš neveicinās krievvalodīgo nevēlēšanos mācīties valsts valodu, Bērziņš norādīja, ka jautājums par valsts valodu vispār nav apspriežams.

“Satversmē ir ierakstīta latviešu valoda kā valsts valoda, un tā tas paliks. Valodas jautājumu es neuzskatu par politisku, valoda ir valsts pamatakmens, un tas ir kaut kas daudz stabilāks par politiku. Politika mainās, pamatakmeņi paliek. Kamēr es būšu šeit un man būs iespējas ietekmēt procesus, šis pamatakmens netiks aizskarts,” viņš uzsver laikrakstam “Neatkarīgā”.

“Tomēr mēs nedrīkstam neņemt vērā to, ka Latvijā ir aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, kam dzimtā valoda ir krievu. Lai šai daļai precīzi izskaidrotu, ko mēs darām, kāpēc darām un kā mēs varētu tuvināties, tomēr ir jālieto arī krievu valoda. Tāpēc es to nepieciešamības gadījumā lietošu. Bet tas nenozīmē, ka atbalstīšu tos, kuri ignorēs likumus, kas regulē valsts valodas lietojumu,” klāstīja prezidents, uzsverot – oficiālās uzstāšanās reizēs viņš runās tikai latviski.

Paužot savu personisko viedokli, Bērziņš arī minēja, ka valodu jautājumu varētu regulēt pāreja uz vienpadsmit klašu izglītību, proti, pārveidojot mācību programmas tā, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta abām valodām.

“Valodu jautājums ir jārisina gluži cilvēcīgi, nevis jāmeklē iespējas, kā to izmantot, lai veicinātu sabiedrības sašķelšanu,” piebilda prezidents.
Viņš arī informēja, ka savā pirmajā vizītē Igaunijā ar prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu runājis angliski un šo valodu savulaik intensīvi izmantojis, strādājot bankas prezidenta amatā un ikdienā komunicējot ar skandināvu kolēģiem.