Baltijas valstu un Ungārijas mājsaimniecību izdevumi alkohola iegādei ir lielākie Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Vislielāko mājsaimniecības ienākumu daļu alkohola iegādei atvēl Igaunijas iedzīvotāji - 5,8% no ģimenes budžeta.

Otrajā vietā ierindojas Ungārija ar 5,3% no ģimenes budžeta, bet trešajā vietā ir Lietuva ar 4,7% un piektajā vietā Latvija ar alkohola iegādei iztērētajiem 4,3% no ģimenes ienākumiem.
Vismazāk naudu alkohola iegādei tērē Itālijas mājsaimniecības - 0,7% no ģimenes budžeta, kam seko Spānija ar 0,8% un Grieķija ar 0,9%.
ES vidēji alkohola iegādei mājsaimniecības tērē 1,5% no ģimenes budžeta.
Savukārt bezalkoholisko dzērienu iegādei Latvijas mājsaimniecības tērē 0,1% ģimenes budžeta, kas ir mazākais rādītājs ES.
Vislielāko daļu mājsaimniecības ienākumu bezalkoholisko dzērienu iegādei tērē Ungārija - 2,6% no ģimenes budžeta.
Lietuvas iedzīvotāji bezalkoholisko dzērienu iegādei tērē 1,9% no ģimenes budžeta, kas ir trešais augstākais rādītājs, bet Igaunijas iedzīvotāji 1,4%, kas devītais augstākais rādītājs.
ES vidēji bezalkoholisko dzērienu iegādei mājsaimniecības tērē 1,2% ģimenes ienākumu.
Pārtikas iegādei Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju atvēlētā ienākumu daļa ir starp lielākajām ES.
Visvairāk pārtikas iegādei tērē Rumānijas iedzīvotāji - 26,6% no ienākumiem, kam seko Lietuva ar 23,3% un Bulgārija ar 21%. Igaunija ar 20,9% ierindojas ceturtajā vietā, bet Latvija ar 18,4% ieņem piekto vietu.
Vismazāko daļu no ienākumiem pārtikas iegādei tērē Luksemburgas iedzīvotāji - 8,1%, kam seko Lielbritānija ar 8,5% un Īrija ar 8,6%.
ES vidēji mājsaimniecības pārtikas iegādei tērē 11,9% no ģimenes budžeta.
Savukārt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem atvēlētā ienākumu daļa Baltijas valstīs ir starp mazākajām.
Vismazāko daļu no ģimenes budžeta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem atvēl lietuvieši - 1,9%, kam seko Polija ar 2,2%, Rumānija ar 2,8%, Latvija ar 3,3%, un Ungārija ar 3,5%. Igaunijas mājsaimniecības šim nolūkam tērē 4,4%, kas ir sestais mazākais apjoms.
Visvairāk sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tērē Spānijas mājsaimniecības - 14,8% no ģimenes ienākumiem. ES vidēji sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem mājsaimniecības tērē 6,9% ģimenes budžeta.
"Eurostat" ziņojumā apkopoti dati par 2009.gadu, izņemot Franciju un Maltu (dati no 2010.gada), Īriju un Slovākiju (no 2008.gada), Lietuvu un Portugāli (no 2007.gada), Bulgāriju un Zviedriju (no 2005.gada).